LATVIJAS KAMANIŅU SPORTA FEDERĀCIJA

Vēsture

Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā ar vairāk nekā 40 gadu tradīcijām. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši zelta, sudraba un bronzas medaļas – Pasaules, Eiropas čempionātos un pat Olimpiskajās spēlēs. Kā spožākos varētu minēt Veru Zozuļu – Olimpisko čempioni, brāļus - Andri un Juri Šicus – Olimpiskie vicečempioni, Ingrīdu Amantovu un Mārtiņu Rubeni – Olimpisko bronzas medaļu ieguvēji. Pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieki – Elīza Tīruma, Inārs Kivlenieks. Pirmo Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu medaļnieki – Riks Kristens Rozītis un Ulla Zirne, pasaules junioru bronzas medaļas ieguvējs Ritvars Šteins.

Kā sporta veids tas radies nesen – 19 gs. beigās Alpu valstīs. Kamanas bija cilvēku dzīvesveids, mērojot lielus attālumus, tiem vajadzēja šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Kaut cilvēkiem tas bija ikdienišķs darbs, tomēr ar laiku tā kļuva par sacensību – kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Pirmās kamanas parādījās jau 1650. gadā. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas ( vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana). Katrs izcēlās ar savu specifiku, tādējādi attīstot arī bobsleju un skeletonu. 1882. gadā Davosā notika pirmās Nacionālās, bet 1883. gadā pirmās internacionālās rodeļsacensības. 1889. gadā Vācijā tika izveidotas pirmās sporta kamanas. Deviņdesmitajos gados nodibinājās pirmie sporta klubi vairākās valstīs un sākās nacionālo komandu sacensības un valstu čempionāti (pirmais Eiropas čempionāts notika 1914. gadā, bet pasaules čempionāts 1951. gadā). Tā 1957. gadā tika organizēta kamaniņu braukšanas federācija – FIL, kura sevī apvienoja 13 valstu kamaniņu sporta federācijas.

Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, it īpaši Eiropā, arī Latvijā 1887.gadā Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu tiek uzcelta pirmā kamaniņu trase Baltijā. 1910. gadā Rīgā, Āgenskalna priedēs līdzās Kristapa ielai, toreizējā Švarcmuižas mežā Āgenskalna strēlnieku biedrība izveido ledus trasi kamaniņām, bobslejam un skeletonam. Kā maksas trase tā ziemā darbojās līdz pat 1920. gadam. 1913. gadā Siguldā tiek uzbūvēta garākā bobsleja trase – 900m, kas, Pirmajam pasaules karam sākoties, pilnībā tiek iznīcināta un pēc kara netiek atjaunota. Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara kamaniņu sports Latvijā faktiski tiek aizmirsts. Divdesmit gadus vēlāk, 1964. gadā kamaniņu sports tiek iekļauts Insbrukas Ziemas Olimpiskajās spēlēs un jau pēc trīs gadiem, 1967. gadā Rīgas vagonu rūpnīcas inženieri – Uldis Bergmanis un Māris Ozols –, braucot ar paštaisītām kamanām, nokļūst Rīgas kinohronikas objektīvu redzeslokā, tādējādi pirmo reizi popularizējot kamaniņu sportu kinoskatītāju vidū. 1967. gadā kamaniņu sporta entuziasti no Rīgas gaļas konservu kombināta sarīko pirmās sacensības, kurās piedalās 32 dalībnieki. 1968. gada 25. janvārī pirajā un garākajā trasē Baltijā (630m) “Cīrulīšos” Cēsīs notiek pirmās neoficiālās sacensības, kurās piedalās gandrīz visi sabiedriskie trases celtnieki, bet pārējie – tiesnešu lomās. Jau pēc nedēļas, 1968. gada 31. janvārī tiek nodibināta kamaniņu – bobsleja sporta federācija. Savukārt, 20. februārī “Cīrulīšu” trasi pieņem speciāla komisija un jau nākamajā dienā tiek aizvadītas 1. Republikas sacensības. Kamaniņu sports iegūst popularitāti un 1970. gadā tiek uzbūvēta trase Ogrē. Pēc septiņiem gadiem, 1977. gada 1. septembrī tiek atvērta kamaniņu sporta nodaļa Murjāņu sporta internātskolā un jau nākamajā gadā pēc Rolanda Upatnieka iniciatīvas un projekta, Ēvalda Vēveļa vadībā tiek uzbūvēta koka kamaniņu trase. Par labu Latvijas betona kamaniņu trases būvniecības vietai 1980.gadā tiek izvēlēta Sigulda un jau 1986. gadā tiek uzcelta Siguldas Bobsleja un kamaniņu trase. Pēc kamaniņu sporta trenera Valda Tilika idejām tika veidotas kamaniņu trases virāžas un taisnes. Trases siles konstrukcijas veidoja bijušās Dienvidslāvijas uzņēmums “Graming”. Mūsdienu “Elektrum Olimpiskā sporta centra” teritorijā sporta klubs BSB “Darba rezerves” uzbūvē mākslīgo starta estakādi, kas sportistu vidū tiek saukta par “Hipodromu”. 1989. gada 28. aprīlī norisinās Latvijas Republikas kamaniņu sporta federācijas konference (KSF), kurā tiek apstiprināti KSF statūti un 1991. gada 21. maijā tā pievienojas Starptautiskajai kamaniņu sporta federācijai (FIL). Savukārt 2009. gadā Siguldas Bobsleja trases teritorijā tiek uzbūvēta moderna starta estakāde kamanām, bobslejam un skeletonam.

 Latvija Ziemas olimpiskajās spēlēs

1976. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Innsbrukā, Austrijā

Pirmajās Olimpiskajās spēlēs no Latvijas teritorijas zem PSRS karoga startē Vera Zozuļa, kura izcīna 9. vietu, Aigars Kriķis izcīna 13. vietu, Dainis Bremze ierindojas 8. vietā, savukārt divvietīgās ekipāžas Dainis Bremze/Aigars Kriķis izcīna 8. vietu, bet Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis ierindojas 9. vietā.

1980. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā, ASV

Latvietes PSRS izcīna divas medaļas - Vera Zozuļa no savām otrajām Olimpiskajām spēlēm mājās pārved zelta medaļu, savukārt Ingrīda Amantova bronzas godalgu, bet Astra Rībena ierindojas 8. vietā. Dainis Bremze vienvietīgo kamanās nefinišē, savukārt divvietīgajā ekipāžā kopā ar Aigaru Kriķi izcīna 10. vietu.

 1984. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā, Dienvidslāvijā

Šajās Ziemas olimpiskajās spēlēs piedalās un 4. vietu izcīna Ingrīda Amantova, aiz sevis 5. pozīcijā atstājot Veru Zozuļu, savukārt divvietīgā ekipāža Juris Eisaks/Einārs Veikša izcīna 7. vietu

1992. gada Ziemas olimpiskās spēles Albertvillā, Francijā

Pirmās Olimpiskās spēles, kurās atlēti startē zem Latvijas valsts karoga. Savu debiju Ziemas olimpiskajās spēlēs sieviešu konkurencē aizvadīja Anna Orlova, kura izcīnīja 11. vietu, Evija Šulce, kas ierindojās 14. pozīcijā un tūlīt pēc viņas rezultātu tabulā ar 15. vietu pirmajās Ziemas olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas ieņēma Iluta Gaile.
Savukārt vīru konkurencē Latviju pārstāvēja viens atlēts – Agris Elerts, kas izcīnīja 13. vietu.
Divvietīgā ekipāža Aivars Polis/Roberts Suharevs ierindojās 11. pozīcijā.

1994. gada Ziemas olimpiskās spēles Lillehammerā, Norvēģijā

Latvijas izlases valstsvienību kamaniņu sportā Lillehammeres Ziemas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja deviņi atlēti. Vīru konkurencē – Agris Elerts, kas izcīnīja 18. vietu un Juris Vovčoks, kurš ierindojās 21. pozīcijā četru braucienu summā.
Savukārt sieviešu konkurencē Anna Orlova izcīnīja augsto 9. vietu, Evija Šulce 16. vietu un tūlīt pēc komandas biedrenes Iluta Gaile ierindojās 17. pozīcijā.
Divvietīgo ekipāžu konkurencē Latviju pārstāvēja divas ekipāžas – Aivis Švāns/Roberts Suharevs, kuri izcīnīja 11. vietu un tūlīt pēc viņiem rezultātu tabulā ar 12. pozīcijā ierindojās divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Dairis Leksis.

1998. gada Ziemas olimpiskās spēles Nagano, Japānā

Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja desmit atlēti. Trīs vīri – Mārtiņš Rubenis, Guntis Rēķins un Sandris Bērziņš. Savās debijas Olimpiskajās spēlēs Mārtiņš Rubenis izcīnīja 14. vietu, Guntis Rēķis 17. vietu, savukārt Sandris Bērziņš ierindojās 25. pozīcijā.
Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēja Anna Orlova, kura izcīnīja 13. vietu, Iluta Gaile, kas ierindojās aiz savas komandas biedrenes 14. vietā, savukārt Jurita Šnitko savā olimpiskajā debijā izcīnīja 22. vietu.
Divvietīgo ekipāžu vidū Roberts Suharevs/Dairis Leksis izcīnīja 13. vietu, bet otra Latvijas divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Māris Lēģeris ierindojās 17. vietā.

2002. gada Ziemas olimpiskās spēles Saltleiksitijā, ASV

Latvijas nāciju kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – trīs vīri, trīs dāmas un viena divvietīgā ekipāža. Vīru konkurencē cīnījās Guntis Rēķis, kurš izcīnīja 29. vietu, Nauris Skraustiņš, kas ierindojās 22. pozīcijā un Mārtiņš Rubenis, kurš trešajā braucienā pieļāva kļūdu un nefinišēja.
Dāmu konkurencē Latviju pārstāvēja Maija Tīruma, kas savā olimpiskajā debijā izcīnīja 18.vietu, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 9.vietā, bet Iluta Gaile izcīnīja 10. pozīciju.
Divvietīgā ekipāža Ivars Deinis/Sandris Bērziņš, kas bija vienīgā Latvijas nācijas ekipāža Saltleiksitijas Ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnīja 10. vietu.

2006. gada Ziemas olimpiskās spēles Turīnā, Itālijā

Turīnas Olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – Mārtiņš Rubenis, kurš izcīnīja bronzas medaļu, kas bija pirmā medaļa Olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, Guntis Rēķis, kas ierindojās 21. vietā četru braucienu summā un Kaspars Dumpis, kas savā olimpiskajā debijā izcīnīja 17. vietu.
Savukārt dāmu konkurencē pieredzējusī Anna Orlova ieņēma 7. pozīciju, debitante Aiva Aparjode 18. vietu un Maija Tīruma, kurai šīs bija jau otrās Olimpiskās spēles četru braucienu summā ierindojās 17. vietā.
Divvietīgā ekipāža Andris Šics/Juris Šics ar debiju un labu pieteikumu Vankūveras Olimpiskajām spēlēm izcīnīja augsto septīto vietu.

2010. gada Ziemas olimpiskās spēles Vankūverā, Kanādā

Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijai vēl viena medaļa – sudrabs, kuru izcīnīja divvietīgā ekipāža Andris Šics/Juris Šics, bet debitanti Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš savā Olimpiskajā debijā divu braucienu summā ierindojās 12. vietā.
Savukārt sievietes – Maija Tīruma ieņēma augsto 9. vietu, debitante Agnese Koklača 24. pozīciju, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 13. vietā.
Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Mārtiņš Rubenis Vankūverā uzrādīja 11. labāko laiku, savukārt pieredzējušais Guntis Rēķis ierindojās 26. vietā, bet debitants Inārs Kivlenieks četru braucienu summā izcīnīja 18. vietu.

2014. gada Ziemas Olimpiskās spēles Sočos, Krievijā

2014. gada Soču Ziemas olimpiskās spēles Latvijai raženas – divas olimpiskās bronzas medaļas!
Brāļi Andris un Juris Šici pierāda savu meistarību arī Soču olimpiskajā trasē un izcīna vietu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Savukārt komandu sacensībās, kas tika realizētas Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi Latvijas komandai bronza. Komandas sastāvā bija Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics.
Individuālajās sacensībās sievietēm Elīza Cauce toreiz Tīruma savā Olimpiskajā debijā izcīnīja 12. vietu, savukārt Ulla Zirne, kurai arī šīs bija debijas sacensības ierindojās 18. vietā.
Vīru konkurencē Inārs Kivlenieks izcīnīja 16. vietu, pieredzējušais Mārtiņš Rubenis 10. vietu, bet debitants Kristaps Mauriņš četru braucienu summā izcīnīja 21. pozīciju.

Medaļas Ziemas olimpiskajās spēlēs

1980. gads Ziemas olimpiskās spēlēs - Leikpleisida, ASV

  • Vera Zozuļa - Zelts
  • Ingrīda Amantova - Bronza

2006. gads Ziemas olimpiskās spēles - Turīna, Itālija

  • Mārtiņš Rubenis - Bronza

2010. gada Ziemas olimpiskās spēles - Vankūvera, Kanāda

  • Andris Šics/ Juris Šics - Sudrabs

2014. gada  Ziemas olimpiskās spēles - Soči, Krievija

  • Andris Šics/ Juris Šics - Bronza
  • Komandu stafete - Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics - Bronza

 

Vasaras kamana - Taifūns (1978. - 1980. g.)

Vasaras kamana - Glavsportprom (1982. - 1986. g.)

Divvietīgās kamanas ziemas (1994. - 1996. g.)

Junioru ziemas kamanas - Fiberglass (2004. - 2008. g.)

Ziemas kamanas - Fiberglass (2007. - 2010. g.)

Tuvākie notikumi
1 diena
8. Viessmann Pasaules kausa posms Lillehammerē, Norvēģijā
Atbalstītāji »

Visi atbalstītāji